Izgudrojums tika pārbaudīts uzņēmuma nekustamo īpašumu projektos, un ir pārliecība par tā panākumiem visā Eiropā
2025-01-15
„Pirms septiņiem gadiem dibinātā SIA “Koderus” mērķis bija radīt jaunu, ērtu un izturīgu ēku siltināšanas un apdares sistēmu. Šogad uzņēmums jau ir atvēris veikalu Polijā, būvē otro rūpnīcu Viļņā un plāno trešo, taču vēl nav zināms, kurā valstī, bet ieņēmumus šogad plāno palielināt sešas reizes.
Jaunais “Koderus” materiāls ir apvienots siltināšanas materiāls un apdares slānis, kas izgatavots no īpaša elastīga betona, kompozīts, kas ļauj fasādes apdari un siltināšanu uzstādīt vienā vienkāršā un ātrā solī.
“Koderus” dibinātājs Edvards Račevskis būvniecības nozarē strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Kopā ar sievu Ingu viņi pirms 12 gadiem izveidoja uzņēmumu SIA “Rinvest”, kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma projektu īstenošanu – no individuālām mājām līdz vairāku daudzdzīvokļu projektu īstenošanai.
Produkts radās problēmu risināšanai
“Produkts radās tāpēc, ka ar fasādēm ir nemitīgas problēmas. Lēti materiāli ilgstoši neiztur, garantija beidzas, bet klienti jau ziņo par radušām problēmām. Klinkeris ir dārgs, nav daudz speciālistu, kas to varētu kvalitatīvi uzstādīt, un montēšanas darbi ir dārgi. Tāpēc mēs meklējām veidu, kā aizstāt tradicionālos materiālus, lai fasāde būtu tikpat izturīga kā klinkeris, bet uzstādīšana būtu vienkārša un ātra,” stāsta E. Račevskis.
Radās ideja vienkārši uzliēt betonu uz siltināšanas materiāla – polistirola vai minerālvates. Taču to īstenošana nebija viegla.
“Zinātnieki mums teica, ka mēs nekad nepanāksim, lai betons turētos tā, kā mēs to vēlamies. Bet esmu ieinteresēts šādos izaicinājumos, tāpēc nolēmu mēģināt pats. Septiņus gadus veicām testus, ieguldījām materiālos un cilvēkos,” atceras “Koderus” vadītājs.
Galu galā tika atrasta betona maisījuma recepte, kas sastāv no septiņiem komponentiem, kas ļāva sasniegt vēlamo rezultātu: apdares slānis stingri un uzticami pielīmējās pie siltināšanas materiāla, vai tas būtu polistirols vai minerālvate.
“Mēs esam sertificējuši produktu Lietuvā, un tā izturības īpašības nav sliktākas kā klinkerim. Pašlaik tiek veiktas sertifikācijas procedūras ES valstīs,” stāsta E. Račevskis.
Uzņēmums ir ieguldījis aptuveni 2 miljonus eiro jaunajā fasādes siltināšanas un apdares sistēmā.
Pārbaudīts savos projektos
Vispirms produkti tika pārbaudīti “Rinvest” projektos, un šobrīd apmēram 100 ēkas jau ir apšūtas ar “Koderus” plāksnēm.
Pārliecinājušies, ka siltināšanas-apdares plākšņu kvalitāte atbilst cerētajam, uzņēmums sāka piedāvāt šīs plāksnes arī citiem 2023. gada vidū.
Pašlaik katalogā ir 16 standarta faktūras plāksnes, taču nepieciešamības gadījumā var izveidot arī unikālu rakstu.
“Ja ‘Verslo Žinios’ būvēs savu ēku, mēs varam izgatavot visu fasādi ar ‘VŽ’ burtiem. Vai jebko, ko izdomāsiet,” smejas “Koderus” dibinātājs.
Apdares betons tiek liets uz jebkura biezuma polistirola vai minerālvates plāksnēm, kuras pēc tam tiek pielīmētas pie fasādes un papildus nostiprinātas ar vairākām skrūvēm. Piemērota ir jebkura cieta pamatne.
Gaišas krāsas pigmentus var pievienot apdares betonam, bet tumšākiem fasādes toņiem būs nepieciešama krāsošana.
Račevskis ir pārliecināts, ka produkts ātri iekaros būvniecības laukumus.
“Manas galvenās uzņēmējdarbības ir projektu attīstīšana, tāpēc es uz šo skatos kā patērētājs, ne kā radītājs. Mūsu fasādes uzstādīšanas cena ir apmēram 85 eiro/m². Klinkera uzstādīšanas kvadrātmetrs maksā apmēram 150 eiro, ventilējamās fasādes – apmēram 200 eiro. Kvalitāte un izskats ir tie paši. Pat ekonomiskais kompozīts ar apmetumu maksā nedaudz lētāk nekā mūsu piedāvātais risinājums,” skaidro uzņēmējs.
Liels “Koderus” priekšrocības ir tas, ka, salīdzinot ar citām sistēmām, fasāde tiek uzstādīta ļoti ātri, nav sezonāli ierobežojumi, un tās uzstādīšanai nav nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes.
“Labus fasādes sistēmu meistarus atrast ir grūti, to uzstādīšanai ir vajadzīga pieredze. Šīs plāksnes var izmantot cilvēki ar minimālām būvniecības prasmēm, pat ne būvnieki, bet ģimene, kas nolemj pati siltināt savu māju,” saka E. Račevskis.
Polija – pirmā pietura
Viņš saka, ka “Koderus” plāksnes jau ir ieguvušas lielu interesi Lietuvā, un uzņēmums tagad apsver ārējo tirgu iekarošanu.
2024 gada beigās tika atvērts pirmais “Koderus” veikals Varšavā, un šogad šajā valstī tiek plānots atvērt vēl trīs veikalus citās pilsētās.
Ienākšanas tirgū izmaksas ir apmēram 1 miljons eiro, taču, ņemot vērā tirgus līdzību ar Lietuvu, “Koderus” vadītājs ir pārliecināts par panākumiem.
“Polijā, tāpat kā Lietuvā, ir daudz būvniecības, bet trūkst augsti kvalificētu fasādes speciālistu, jo viņi strādā citās valstīs. Fasāde, ko var uzstādīt lēti, ātri un vienkārši, būs veiksmīga, mēs jau tagad saņemam pasūtījumus, lai gan aktīvāk sāksim reklamēties tikai šonedēļ,” saka E. Račevskis.
Turpmākā paplašināšana plānota uz Vāciju, Austriju un Čehiju.
Darbs tiek veikts arī Āzijas tirgos. Pagājušajā gadā “Koderus” piedalījās būvniecības izstādē Dubaijā (AE), un pašlaik notiek sarunas ar potenciāliem klientiem.
“Ja pirmās sarunas pārvērtīsies rezultātā, var būt, ka tur būs nepieciešams būvēt atsevišķu rūpnīcu. Viņiem nepieciešami kvalitatīvi siltināšanas materiāli, lai aizsargātos pret karstumu,” saka R. Račevskis.
Pašlaik “Koderus” plāksnes tiek ražotas rūpnīcā, kas atrodas Viļņas piepilsētā, un vienas maiņas jauda ir 300 m² dienā.
Šovasar rūpnīca sāks strādāt divās maiņās, un drīz tiks atvērta jauna, divreiz jaudīgāka rūpnīca.
Šodien jau ir skaidrs, ka būs nepieciešama trešā, vēl lielāka rūpnīca. Pašlaik tiek izstrādāta automatizēta “Koderus” plākšņu ražošanas sistēma, kas ļaus ne tikai palielināt ražošanu, bet arī samazināt ražošanas izmaksas.
“Vēl nezinām, kur to atvērsim. Ja viss būs kā plānots, varbūt Polijā. Bet tā būs automatizēta, lai cilvēka iejaukšanās procesā būtu minimāla,” atklāj E. Račevskis.
Pagājušajā gadā “Koderus” pārdošanas no 735 000 eiro 2023. gadā pieauga līdz vairāk nekā 1,2 miljoniem eiro, un šogad uzņēmums cer gūt apmēram 7 miljonus eiro ieņēmumus: 2,5 miljonus eiro no pirmās rūpnīcas un 4,5 miljonus eiro no jaunās. “
Avots: “Verslo Žinios”
Publicēts: 2025. gada 11. janvārī, 13:02
Autors: Aidas Žiliukas
Foto: Vladimirs Ivanovs
